L. Lagins

VECAIS CHOTABIČS

.

Grāmatā «Tūkstoš un viena nakts» ir «Pasaka par zvejnieku». Zvejnieks izvilcis no jūras savus tīklus, bet tīklos bijis vara trauks, kurā atradies varens burvis — džins. Viņš bijis ieslodzīts šajā traukā turpat vai divi tūkstoši gadu. Šis džins zvērējis aplaimot to, kas viņu izlaidīs brīvībā: padarīt bagātu, atklāt tam visus zemes dārgumus, pārvērst viņu par visvarenāko sultānu un turklāt izpildīt vēl trīs sava atbrīvotāja vēlē­šanās.

Vai arī, piemēram, «Aladina burvju lampa». Liktos it kā veca, ne ar ko neievērojama lampa, varētu teikt — vienkārša grabaža. Bet vajadzējis to tikai drusku paberzt — un pēkšņi nez no kurienes radies džins, kas izpildījis jebkuru, pat visneiespējamāko sava pavēlnieka vēlēšanos. Jūs vēlētos kādus sevišķus ēdienus un dzērienus? Lūdzu. Lādes, līdz malām pilnas ar zeltu un dārgakmeņiem? Darīts. Greznu pili? Acumirklī. Pār­vērst jūsu nelabvēli par zvēru vai rāpuli? Ar vislielāko prieku.

Atjauj tikai šādam burvim pēc viņa paša saprašanas apveltīt savu pavēlnieku — un atkal parādīsies tās pašas neskaitāmās dārglietu lādes, tās pašas sultānu pilis.

Pēc seno brīnumpasaku džinu izpratnes un pēc to domām, kuru vēlē­šanās viņi šajās pasakās izpildīja, tā tad arī bijusi cilvēka vispilnīgākā laime, par kādu vien varēja sapņot.