Bruklinā 1867. gada 1. februāri
Es, zemāk parakstījies, esmu nolēmis noorganizēt ekskursiju ar šādu programmu.
Es pats vadīšu pirmšķirīgu tvaikoni, kas spēj uzņemt simt piecdesmit pirmās klases pasažieru; tāds kuģis tiks izraudzīts izmeklētas sabiedrības uzņemšanai, neizmantojot vairāk par trim ceturtdaļām kuģa kapacitātes. Ir pamats ticēt, ka šo sabiedrību it viegli varēs sapulcēt, tālu nemeklējot, un ceļojumā kopīgi dosies draugi un paziņas.
Kuģī būs visas iespējamās ērtības, ieskaitot bibliotēku un mūzikas instrumentus.
Līdzi brauks pieredzējis ārsts.
Izbraucot no Ņujorkas aptuveni 1. jūnijā, kuģis pa visērtāko maršrutu šķērsos Atlantijas okeānu un pēc apmēram desmit dienām, izbraucot cauri Azoru salu grupai, sasniegs Sanmigelu. Tur pasažieri pavadīs vienu vai divas dienas, mielojoties ar augļiem un baudot šo salu mežonīgo skaistumu; tad kuģis dosies tālāk, lai pēc trim vai četrām dienām piestātu Gibraltārā.
Divas trīs dienas tiks veltītas lielisko pazemes nocietinājumu aplūkošanai; saņemt atļauju šo galeriju apskatei nav grūti.
No Gibraltāra, braucot gar Spānijas un Francijas piekrasti, triju dienu laikā tiks sasniegta Marseļa. Šeit pasažieriem būs daudz laika ne vien iepazīt sešus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas dibināto pilsētu ar tās mākslīgo ostu — labāko šāda veida ostu Vidusjūras krastos, bet arī apmeklēt Parīzi Lielās izstādes laikā un pa ceļam arī skaisto Lionas pilsētu, no kuras augstākajām vietām skaidrā laikā labi var saredzēt Monblānu un Alpus.