Mēnešiem viņi kuģos pa brāzmaino Atlantijas okeānu un saules apmirdzēto Vidusjūru; dienā viņi pastaigāsies pa klājiem, piepildot kuģi ar līksmām balsīm un smiekliem vai lasot romānus un dzeju kuģa skursteņa pavēnī, bet varbūt, pārliekušies pār bortu, vēros medūzas un nautilus, haizivis, vaļus un citus jūras dzelmju briesmoņus; vakaros dejos uz augšējā klāja milzīgā balles zālē, kas sniegsies no apvāršņa līdz apvārsnim ar debess velvi griestu vietā, kur spīguļos visskaistākie gaismekļi — zvaigznes un majestātiskais mēness; dejos un pastaigāsies, un smēķēs, un dziedās, un nodosies mīlestībai, un meklēs debesīs zvaigznājus, kas nelīdzinās pagalam apnikušajam Lielajam Lācim; un viņi redzēs divdesmit svešas flotiles un divdesmit nepazīstamu tautu tikumus un tērpus; skatīs puspasaules dižākās pilsētas; brāļosies ar dižciltīgiem ļaudīm un draudzīgi tērzēs ar karaļiem un prinčiem, ar lielmogoliem un varenu impēriju valdniekiem!
Iecere bija drosmīga, dzimusi ģeniālā galvā. Tā tika plaši izreklamēta, taču tas nemaz nebija vajadzīgs: pasākuma drosmīgā oriģinalitāte, neparastība, vilinājums un grandiozums izraisīja valodas visā zemē, un tas tika pārspriests katrā ģimenē. Kurš gan spēja izlasīt ekskursijas programmu, neiekvēlodamies ilgās kļūt par brauciena dalībnieku? Atkārtošu to šeit vārdu pa vārdam. Programma ir skaidra kā visprecīzākā karte. Un labāku ieskaņu es šai grāmatai nevarētu atrast.