Bija iecerēts, ka braucienā piedalīsies godājamais reverends Henrijs Vords Bīčers,* taču neatliekami pienākumi spieda viņu no šā nodoma atteikties. Mums būtu bijis vieglāk un tīkamāk pieciest dažu citu pasažieru iztrūkumu. Braucējos bija ieskaitīts arī ģenerālleitnants Šērmans*, bet karš ar indiāņiem prasīja viņa klātbūtni prērijā. Savu vārdu pasažieru sarakstā bija ierakstījusi kāda populāra aktrise, tofriēr atgadījās kaut kas, kādēļ viņa nevarēja braukt. Ari «Potomakas bundzinieks»* dezertēja, un — ak vai!— mūsu vidū vairs nepalika neviena slavenība!
Taču Jūrniecības ministrija mums apsolīja dot «lielgabalu bateriju» (kā bija teikts arī prospektā), ar ko raidīt atbildes šāviņus karaļu salūtiem; bez tam mūsu rīcībā joprojām paliks jūrniecības ministra parakstīts dokuments, kurā viņš lūdza laipni uzņemt «ģenerāli Šēr- manu un viņa pavadoņus Vecās pasaules galmos un karaspēku Galvenajās mītnēs», lai gan man šķita, ka tiklab ieteikuma vēstule, kā ari lielgabali bija nedaudz zaudējuši sākotnējo mirdzumu.