PIEDZĪVOJUMI

FANTASTIKA

CEĻOJUMI

Šis darbs, tāpat kā iepriekšējie romāni «Pavadonis met ēnu» un «Lidmašīnas krīt okeānā», pamatojas uz A. A. Evermena scenāriju.

Divdesmitajā maitā Neatkarības ielā pie mājas ar četr­desmit otro numuru piebrauca netīrs, vecs fords un iespie­dās vietā, ko nupat bija atbrīvojis ziloņkaula krāsas mustangs. Braucējs nesteidzās izkāpt. Tas bija vecs vīrs melnā, apvalkātā mētelī. Viņa pieri sedza melna filca platmale, zem kuras neskaidri iezīmējās grumbaina seja un melnas acenes. Rokas bija iespīlētas melnos cimdos.

Piepildīdams ielu ar elektroniskās mūzikas metāliska­jām skaņām, mustangs pazuda sniega virpulī, bet cilvēks melnajā mētelī vēl vienmēr sēdēja mašīnā un uzmanīgi lūkojās automobiļu starmešu zibsnī jumos. Pagāja minūtes piecas. Neviena mašīna neapstājās. Likās, ka viss kārtībā.

Cilvēks piespieda sevi izkāpt, un viņa melnais mētelis saplūda ar mašīnu. Viņš stāvēja nekustīgi. Uz sagumu- ša.jiem pleciem nosēdās mitras pārslas, bet viņš vēl aiz­vien stāvēja, pūlēdamies saskatīt debesis. Debesis nere­dzēja — bija tikai ielas lukturu baltie apļi, apgaismotas trīsdesmitstāvu fasādes, kaut kur virs neredzamajiem jumtiem asinssarkana un indīgi zaļa elektriska rūsa, bet vēl augstāk — sniega aizplīvurota tumsa, caur kuru iz­lauzās nespodrs mirdzums — lielpilsētas uguņu atblāzma.