VIKONTS DE BRAŽELONS JEB PĒC DESMIT GADIEM
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Kopoti raksti piecpadsmit sējumos
Divpadsmitais sējums
Vikonts de Braželons jeb pec desmit gadiem
Otrā grāmata Ceturtā daļa
CETURTA DAĻA
.
I
Ko neparedzēja ne najāda, ne driāda
De Sentenjans apstājās pie kāpnēm, kas veda uz trešo stāvu pie galma dāmām un uz otro pie princeses.
Garāmejošam sulainim viņš lika pasaukt Malikornu, kurš vēl bija pie prinča.
Pēc desmit minūtēm Malikorns ieradās un sāka vērīgi skatīties tumsā.
Karalis atkāpās vistumšākajā vestibila kaktā.
De Sentenjans toties pagāja uz priekšu.
Izdzirdis viņa lūgumu, Malikorns galīgi apstulba.
— Oho, — viņš noteica, — jūs gribat, lai es jūs ievedu galma dāmu istabā?
— Jā.
— Jūs sapratīsiet, ka es nevaru izpildīt tādu lūgumu, nezinādams jūsu apmeklējuma mērķi?