Jānis Mauliņš

Vilkaču sila līdumnieks

Vēsturisks romāns

Ievadījums

šis vēstījums skar vairāk nekā gadsimtu garu laiku Vidzemes zemnieku dzīvē 16. un 17. gadsimtā, kad latviešu bajāri un leimaņi, kara posta un daudzo ienaidnieku tirdīti, zaudēja mantotās privilēģijas un zemes turētāju tiesības Vidzemē.

Diezgan daudzi seno latviešu kungu, novadu valdītāju un lielo zemju īpašnieku pēcnācēji savu izcilo stāvokli saglabāja vēl trīs gadsimtus pēc vācu krustnešu atnākuma, tas ir, līdz 16. gad­simta vidum. Vāci šīs tiesības deldēja pakāpeniski un uzmanīgi, lai nesaceltu ļaužu nemierus.

Daudzi bajārdēli un pat veselas Tālavas un Jersikas lielļaužu ģimenes 13., 14. un 15. gadsimtā, protestējot pret vācu klātbūtni, devās trimdā uz Pleskavu, Novgorodu un Vitebsku.

Šī trimda sevišķi liela bija Pleskavā, kur vikingu tiesiskajam izcilus stāvoklim pielīdzinātie Tālavas un Jersikas bajāri sastādīja dažubrīd pat ceturto daļu no privileģētajiem pilsētas iedzīvotajiem, tāpēc vāci juta nepārtrauktas un pamatotas bažas no Krievzemes puses un centās ar latviešu bajāriem nenīsties.