Tāds bija miteklis, kur Samijs Skims un Bens Redls pavadīja vasaras, un kuru Samijs nebūtu ar mieru mainīt ne pret kādu bagātu amerikāņu kungu pili. Kaut arī pieticīgs, tas viņu pilnīgi apmierināja, un viņš netaisījās to ne paplašināt, ne izdaiļot, būdams mierā ar visu, ko dāvāja daba. Tur fiziskās nodarbēs aizritēja viņa dienas un veselīgā miegā — naktis.
Lieki būtu piebilst, ka zemes nestā peļņa Samiju Skimu darija visai bagātu. Viņš vairoja tās vērtību gan ar sistemātisku darbu, gan gudrību. Bet, pat zinādams atslēgu veiksmīgiem darījumiem, viņš nekādā gadījumā nedzinās pēc bagātības, un ne par kādu naudu nebūtu meties Amerikā tik populārajās afērās — komerciālajās vai industriālajās spekulācijās, dzelzceļu, banku, raktuvju, jūras vai kādu citu sabiedrību pasākumos. Nē! Šis gudrais vīrs izjuta šausmas pret visu, kas saistīts ar risku vai gluži vienkāršām nejaušībām. Nodoties aptuveniem labāku vai sliktāku iespēju aprēķiniem, būt pateicību parādā nejaušībām, kuras nav iespējams ne novērst, ne paredzēt, pamosties rītos ar domu: «Vai esmu bagātāks vai nabagāks nekā iepriekšējā vakarā?» — tas viņam likās briesmīgi… Viņš drīzāk vēlētos vai nu vispār neaizmigt, vai arī nekad neatmosties.