Austrālijas, pēc Kalifornijas, pēc Dienvidāfrikas varbūt varēja likties, ka pēdējie mūsu zemeslodes krājumi ir iztukšoti… Un, lūk, nejaušība šajā Ziemeļamerikas daļā, Aļaskas un Kanādas apvidū ļāva atklāt jaunus… Starp citu, tā vien liekas, ka šie Amerikas ziemeļu rajoni šajā ziņā ir īpaši apveltīti… Turklāt zelta raktuves ir ne tikai Klondaikā, tās atrastas ari Ontārio, Mičipikotēnā, Britu Kolumbijā, kā, piemēram, Vorīglā, Stendedā, Selivan- grūpā, Alabarkā, Fēnā, Sindikitā, Santpoelā, Karibā, Dīt- reilā, Džordžijrīdā un daudzās citās, kuru vērtspapīri augstu kotējas, nemaz nerunājot par sudraba, vara, mangāna, dzelzs un ogļu raktuvēm!… Bet, kas attiecas uz Klondaiku, padomā, Samij, par šī zelta reģiona plašumiem!… Divsimt piecdesmit jūdžu garumā un apmēram četrdesmit platumā, nemaz nepieminot Aļaskas atradnes, kaut vai tikai Kanādas teritorijā!… Vai tur nepaveras plašs lauks atklājumiem?… Varbūt pats plašākais, kāds jelkad pazīts zemes virsū!… Un, kas zina, vai šī reģiona dārgumus kādu dienu nevajadzēs aprēķināt nevis miljonos, bet miljardos!…
Bens Redls par šo tēmu būtu varējis runāt ilgi, un Samijs Skims kārtējo reizi pārliecinājās, ka pazīst brālēnu kā savus piecus pirkstus. Viņš tikai noteica:
— Tā ja, Ben, tas ir kā uz delnas, tev ir drudzis…
— Kā… man ir drudzis?…
— Jā, zelta drudzis, kā daudziem citiem, un to nevar uzveikt ar hinīna pulveri, jo tas nebūt nav pārejošs drudzis.