— Iespējams, ka tev taisnība, bet tikpat labi iespējams — tu kļūdies. Lai izdarītu slēdzienus, mēs griezīsimies advokāta Snibēna birojā, uzticēsim viņam visas rūpes, un viņš ar vēstuli, vai drīzāk telegrammu, liks izsūtīt ziņas no Dousonas, un, līdzko mēs zināsim, ar kādu šī zemes gabala vērtību varam rēķināties, mēs izdomāsim, kā rīkoties tālāk.

Ar to ari saruna beidzās, un galu galā brālēna priekšli­kumiem Samijs Skims nevarēja iebilst. Tas bija normāli — ievākt ziņas, pirms pieņemt lēmumu. To, ka Bens Redls bija nopietns, gudrs un praktisks vīrs, Samijs Skims neva­rēja apšaubīt. Tomēr tas nemazināja viņa sarūgtinājumu un raizes, redzot ar kādu dedzību brālēns raudzījās uz nākot­ni, ar kādu alkatību viņš metās virsū laupījumam, kas tik piepeši bija patrāpījies ceļā. Vai viņam izdosies to atturēt? Saprotams, ka Samija Skima un Bena Redla ceļi nešķirsies. Šajā lietā viņus vienoja kopīgas intereses! Viņš ietiepīgi ti­cēja, ka tā nokārtosies ātri, un vēlējās, lai Dousonā pie­prasītās ziņas neprasītu tālākus paskaidrojumus. Kas tā par uzmācīgu domu dzina tēvoci Zoziju meklēt laimi Klondaikā, kur viņš, iespējams, atrada tikai nelaimes un pavisam droši — savu galu!

Pēcpusdienā Bens Redls iegriezās notāra birojā, lai ie­pazītos ar papīriem, kuri bija pienākuši no Dousonas.

Šajos dokumentos skaidri atspoguļojās 129.