Kad jūs pirmo reizi dodaties uz nezināmu pasaules malu, tad — īpaši, ja esat dzīvnieku kolekcionētājs — svarīgi ir priekšlaikus izdarīt divas lietas. Pirmkārt, sagādāt iespējami daudz personisku ieteikumu pie cilvēkiem, ku­rus tur sastapsiet, otrkārt, savākt labi daudz informācijas (lai arī tā būtu neskaidra vai liktos pilnīgi nevajadzīga) par to vietu, uz kuru braucat. Viena no iespējām, kā tikt pie informācijas, ir attiecīgās valsts vēstniecība vai pār­stāvniecība Londonā. Daudzos gadījumos rezultāti ir spoži un jūs tiekat krautin apkrauts ar kartēm un košu, krā-

saiņu literatūru, kurā varat atrast daudz interesantu faktu un daudz dezinformācijas. Dažos gadījumos atsau­cība nav tik liela. Es, piemēram, vēl šodien gaidu plašo informāciju, kuru man apsolīja burvīgs malajiešu džentl­menis Londonas pārstāvniecībā, kad es posos ceļā uz Mā­lāju. Uz turieni es devos pirms astoņiem gadiem. Tomēr atbilde, ko saņemat vēstniecībā vai pārstāvniecībā, jums parasti dod zināmu priekšstatu par cilvēku dzīves uz­tveri attiecīgajā valstī.