Autors ar princesi Annu, Savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta patronesi, kas ieradusies aplūkot Džersijas zooloģisko dārzu
Uz redzēšanos! — viņš sacīja, pacēla platmali, palocījās, izlaipoja mums pa vidu un nedrošiem soļiem aiz- meimuroja pa taku.
Kad stundu vēlāk devāmies atpakaļ uz galveno ceļu, mēs pēkšņi atkal ieraudzījām «misteru Bigu», kas sēdēja zemē, muguru pret koku atspiedis, lasīja grāmatu un koda lielā sviestmaizē.
Jūs arī esat izstaigājušies? — viņš jautri apvaicājās, piecēlās un nopurināja drupačas no biksēm.
Jā, mēs dodamies mājup, — Deivs atbildēja.
Uz Londonu? — «misters Bigs» pārsteigts noprasīja.
Nē, uz Melnupi, — Deivs atteica.
Laimīgu ceļu! — novēlēja «misters Bigs». — Man jāpagaida draugi.
Sakāpām mašīnā, un «misters Bigs» sirsnīgi pamāja mums ardievas.
Vai redzējāt, ko viņš lasīja? —: Anna jautāja.
Nē, kaut gan man briesmīgi gribējās redzēt, — es sacīju. — Kas tas bija?
«Otello» angļu valodā, — Anna atbildēja.
Nospriedu, ka man Maurīcijā ļoti patiks.