Viņa veikli aizstāvējās šai nevienādajā cīņā, kamēr viņas vīrs, neiz- celdamies ar atjautību, neteica neko, tikai piekrītoši smaidīja. Varēja redzēt, ka viņš lepojas ar savu sievu. Katrs viņa skatiens un katra kustība liecināja par to, cik lielu vietu šī sieviete ieņem viņa dzīvē. Ūdru ādu īpašnieks ēda klusēdams. Dzīvās sarunās aizrauti, visi viņu bija aizmirsuši. Viņš piecēlās no galda, labu laiku pirms pārējie beidza ēst, un izgāja laukā pie suņiem. Diemžēl arī viņa ceļa biedriem drīz vajadzēja uzvilkt dūraiņus un par- kas un sekot viņam.

Jau vairākas dienas nebija snidzis, un nartas slīdēja pa iebraukto Jukonas ceļu viegli ka pa gludu ledu. Odisejs vadīja pirmo aizjūgu, ar otru gāja Prinss un Akseļa Gundersona sieva, bet Meilmuts Kids un zeltmatainais milzis vadīja trešo.

— Mēs ejam uz labu laimi, Kid, — Akselis Gundersons sacīja, — bet es domāju, ka lieta droša. Pats viņš tur nekad nav bijis, bet stāsta daudz ko labu. Parādīja man karti, par kuru tiku dzirdējis pirms vairākiem gadiem, kad biju Kutnejā. Man ļoti gribētos ņemt tevi līdzi, bet viņš ir tāds dīvains un zvēr, ka pametīšot visu, ja mums kāds piesitīsies. Tikko atgriezīšos, es iedalīšu tev labāko iecirkni blakus savējam un bez tam ņemšu tevi par līdzdalībnieku, kad sāks celt pilsētu.

— Nē! Nē! — viņš iesaucās, neļaudams Kidain sevi pārtraukt. — Es to finansēšu, un, kamēr nebūšu ticis galā, divas galvas vienmēr labākas nekā viena. Ja viss paveiksies, tā būs otra Kriplkrika [12]. vai dzirdi? otra kriplkrlka! tur taču ir kvarcs, nevis zelta smiltis. Un, ja mēs krietni ķersimies pie darba, tas viss būs mūsu — miljoni un atkal miljoni. Esmu jau agrāk dzirdējis par šo vietu un tu ari. Mēs uzcelsim pilsētu — tūkstošiem strādnieku — lieliski ūdens ceļi — tvaikoņu līnijas — plaša tirdzniecība — gaisma — satiksme ar upes augšgalu — varbūt uzbūvēsim dzelzceļu — uzcelsim kokzāģētavas — elektrostaciju — mums būs pašiem sava banka — akciju sabiedrība — sindikāts. Tikai pielūko! Kamēr neesmu atgriezies, turi mēli aiz zobiem!