Krietnu cilvēku ir daudz, mana dārgā, bet Džordžs Edvards Celindžers ir tikai viens. Tā ka ņem vien viņu par labu.— Pēkšņi profesors skaļi noskūpstīja sievu, un tas mani samulsināja daudz vairāk nekā viņa pirmītējā vardarbība.— Bet tagad, mister Meloun,— viņš turpināja, atkal cienīgi izsliedamies,— esiet tik laipns, pa šīm dur­vīm.

Mēs atgriezāmies tai pašā istabā, ko pirms desmit minūtēm ar tādu troksni bijām atstājuši. Profesors rūpīgi aizvēra durvis, apsēdināja mani atzveltnes krēslā un pabāza zem deguna cigāru kārbu.

—  īsti «San Juan Colorado»,— viņš teica.— Tādiem viegli uzbudināmiem tipiem narkotiskas vielas ir tieši kā radītas. Dieva dēļ, nekodiet ar zobiem! Grieziet un dariet to ar cieņu! Bet tagad atlaidieties atzveltnī un klausieties uzmanīgi visu, lai ko man labpatiktu jums teikt. Ja rodas vēlēšanās kaut ko piezīmēt, pagaidiet piemērotu brīdi.

Vispirms par jūsu atgriešanos manā namā pēc tam, kad tikāt pilnīgi pamatoti padzīts no šejienes … — Viņš izslēja bārdu gaisā un blenza manī tā, it kā tīši izaicinā­dams uz strīdu.— … pēc tam, atkārtoju, kad pilnīgi pelnīti tikāt padzīts no šejienes. Aicināju jūs atpakaļ tāpēc, ka atbildē, ko jūs devāt uzmācīgajam policistam, es šķitu samanām kaut kādu krietnu jūtu atblāzmu — katrā ziņā vairāk, nekā esmu paradis gaidīt no jūsu profesijas pārstāvjiem.