Upe mijkrēslī šķita kā dzīva bronzas sega, kad mēs devāmies pāri pienaini baltajam sēklim. Večuks un zēns, čokurā sarāvušies, bija aizmiguši laivas priekšgalā. Viņi pamodās un klusēdami vizināja mūs lejup pa tumšo straumi. Pakalna, galā, augstu virs mūsu galvām, redzējām lielās mājas gaišos logus un dzirdējām patafona muziķu, kas šķita pavadījums mūsu airu šļakstiem. Sīku, baltu kodīšu mākonis ietina laivu, kad tuvojāmies krastam. Gaužām vārs, smalks mēnessirpis irās caur meža filigrānu mums aizmugurē, un koku tumšajā ēnā atkal smeldzīgi un skumji brēca pūces.
OTRA NODAĻA
PLIKGALVAINIE PUTNI
Vēstule ar kurjeru
Misteram Dž. Darelam Zooloģijas sektorā, ĀAK pārvaldē, Mamfē
Godājamais ser!
Se es nosūt Jums divas dzīvniekus, tie ir līdzīgi tiem dzīvnieki ko Jūs man parādij uz bildītēm. Vis naudu, ko jūs grib man sūtīt, lūdzu, ietin mazā papīr gabaliņā un iedod tam zēnam kas atnes dzīvniekus. Jūs zin ka mednieks allažiņ ir nitīrs, tāpēc jūs varbūt atsūtit man ziepes gabaliņu.