— Tātad tu tici melustāstam, — es neatlaidos, — ka Maui noķēris sauli cilpā kā briedi, vai atkal tai blēņu pasakai, ka viņš debesu loku pār zemi pacēlis augstāk?
— Es esmu neievērojams cilvēciņš, un gudrs es arī neesmu, o, Lakana, — mans zvejnieks atteica. — Tomēr esmu havajiešu valodā lasījis bībeli, ko misionāri mums pārtulkojuši, un tur es izlasīju, ka jūsējais Lielais Vīrs iesākumā esot radījis zemi un debesis, un sauli, un mēnesi, un zvaigznes, un visu sugu zvērus, no zirgiem līdz prusakiem, no simtkājiem un moskītiem līdz jūras utīm un medūzām, un vīrieti, un sievieti, un itin visas lietas un paveicis to sešās dienās. Ko nu, Maui nav darījis nekā tamlīdzīga. Viņš nav radijis itin neko. Viņš tikai ievedis kārtību jau esošajās lietās, vairāk neko, un ilgs jo ilgs laiks viņam pagāja, kamēr visu to nokārtoja. Šā vai tā — ir taču daudz vieglāk un prātīgāk noticēt mazām blēņām nekā lielām blēņām.
Un ko es varēju atbildēt? Viņš bija mani pieveicis ar prāta apsvērumiem. Turklāt man sāpēja galva. Un pie tam man pašam nācās atzīt visdīvaināko — proti, evolūcijas mācība taču ar stingru pārliecību apgalvo, ka cilvēks skraidījis četrrāpus, pirms sācis staigāt stāvus, astronomija skaidri apliecina, ka zemes ass griešanās ātrums pakāpeniski samazinās, tādējādi izraisot dienas pagari- nāšanos, un seismologi apgalvo, ka visas Havaju salas izcēlušās no okeāna dibena vulkāniska izvirduma ceļā.