Trešais sējums

RĪGA, „AEROEKSPRESIS"1993

Aleksandrs Dimā (tēvs)

Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

.

1585. gada 26. oktobri Svētā Antuāna vārti pulkstens pusvienpadsmitos dienā bija vēl aizslēgti, kas līdz šim nekad nebija atgadījies. Ceturksni pirms vienpadsmitiem Morteljēras ielā parādījās divdesmit šveiciešu liela sardze un devās uz vārtiem, kuri viņu priekšā atvērās un tūlīt atkal aizvērās. Sardzes parādīšanās piespieda atkāpties lielu baru zemnieku un dažādāko pilsoņu, kas velti mēģināja izkļūt caur vārtiem. Katru mirkli ieradās apkaimes klosteru mūki, sievas uz kūtrajiem ēzeļiem, zemnieki divričos un pievienojās prāvajam pūlim. Viņu nemierīgie jautājumi bija raibās balsu kņadas pamattonis, kuru pārtrauca dobji un spiedzoši draudu un nožēlas pilni izsaucieni.

Bez šā pienācēju bara, kas gribēja iekļūt pilsētā, varēja vēl vērot atsevišķus pulciņus, kuri šķita no turienes iznākuši. Šie ļaudis ziņkāri lūkojās uz apvārsni, ko ierobežoja Jakobīņu klosteris, Vensēnas prioreja un Tobija Krusts, it kā vienā no šim trim vēdeklī izvietotajām ielām vajadzētu parādīties palīgam.