Tur divi naktis kopā bijām.

Bet trešajā — bij projām šie

Un Mariula līdzi tiem,

Man atstādama meitenīti.

Es gulēju; kad rīts bij svīdis,

Es pamodos: draugs zudis jau!

To saucu, saucu — pēdu nav.

Zemfira raudot izsamisa —•

Un arī es … Un tālab nu

Man pretīgas ir meičas visas;

No tām nevienu neesmu

Par draudzeni sev izvēlējies,

Nedz savā vientulībā spējis

Jel kādai drauga roku sniegt.

Aļeko

Bet kurš gan varēja tev liegt,

Lai pakaļ dzītos viltīgajai

Un viņas ļaunam laupītājam —

Un viņu sirdis dunci triekt?

Vecais čigāns

Ir jaunība kā putns brīvē.

Kurš mīlu glābs, ja viņa zūd?

Reiz katram laime dota dzīvē;

Kas bijis reiz, to neatgūt.

Aļeko

Es citāds. Nē, bez strīda, drauda

Es savu otram nedotu,

Kaut atriebdamies līksmotu.

Ai nē! ja ienaidnieku snaudā

Pie jūras malas rastu es,

To nogrūstu no krauj males,

Lai bangas viņam pāri grūtu;

Ja arī neaizsargāts būtu —

Lai dziļā jūras dzelmē krīt;

Un viņa pamošanās šausmas

Man ņirdzot tiktos ieraudzīt;

Kā salda duna kritiens drausmais

Man nebeigtu vēl ausīs līt.

Jaunais čigāns

Vēl vienu, vienu skūpstu maigu!

Zemfira

Jau laiks: mans virs ir greizsirdis.