Čigāns

Vēl viens … lai kvēl! pirms novērs vaigu.

Zemfira

Nu sveiks, kamēr nav atnācis.

Čigāns

Kad atkal tiksimies? Teic laiku!

Zemfira

Šonakt; kad mēness starus sāks

Aiz kurgāna pār kapu raidīt…

Čigāns

Tā piemānīs! un neatnāks.

Zemfira

Lūk — viņš! Bēdz, mīļais. Mani gaidi.

Aļeko guļ. Un murgo tas:

Kāds miglains rēgs to tumsā moka;

Viņš iekliegdamies pamostas

Un satraukumā pastiepj roku;

Bet samulsušā plauksta skauj

Vien saltu, saltu drēbju kroku —

Nav viņa draudzenes, vairs nav …

Viņš trīcot pieceļas un klausās …

Viss kluss: sirds bailēs dreb un dauzās,

Pa dzīslām karstums, saltums plūst;

Viņš laukā iet, ap ratiem staigā,

Un baisma iegulst viņa vaigā;

Visapkārt miers, un lauki klus;

Tumst mēness, apklāts miglas vāliem,

Tik tikko zvaigžņu mirgums spīd,

Tik tikko rasā pēdas vīd

Un ved uz kurgāniem. jo tāliem:

Turp nepacietīgs dodas tas,

Kur aizslīd pēdas draudīgas.

Netālu viņa priekšā bāli

Vīd kaps, kas ceļa malā rakts,

Turp gurdens velkas viņš pa zāli,

It baigu jausmu smagi mākts,

Dreb lūpas tam, dreb gurdās kājas,

Viņš iet. .. te pēkšņi. .. sapnis tas?

Redz divas ēnas — soļi stājas —