Pulkstenis turpināja vienmērīgi tikšķēt klusumā.
- Kūļi savirzīti un nostādīti, - paziņoja Reja Čena. - Spožums četrpadsmit triljoni elektronvoltu.
- "Izabella" darbojas labi, - Volkonskis piebilda.
- Mums visas sistēmas funkcionē, - atsaucās Cečīni, daļiņu fiziķis.
- Drošība, mister Vord lo?
No apsardzes posteņa atsaucās vecākais izlūkdienesta virsnieks Vordlo:
- Tikai kaktusi un koijoti, ser!
- Lieliski, - teica Hazēliuss. - Ir laiks.
Viņš ieturēja teatrālu pauzi.
- Ken, salaid kūļus kopā!
Dolbijs manīja sirdi salecamies. Ar saviem zirnekļa kājām līdzīgajiem pirkstiem viņš noglauda sviras un pieregulēja tās liegi kā pianists. Pēc tam viņš, klikšķinot pa klaviatūru, ievadīja vairākas komandas.
- Nodibināts kontakts!
Lielie, plakanie ekrāni visriņķī piepeši atdzīvojās, gaisā ievir- mojās dziedoša sanoņa, kas šķita plūstam no visām pusēm, bet tās avots nebija nosakāms.
- Kas tad tas? - Mersera satraukta jautāja.
- Triljons daļiņu, kas traucas cauri detektoriem, rada zināmu vibrāciju, - norādīja Dolbijs.
- Ak kungs, izklausās kā monolīts filmā "2001".
Volkonskis ieūjinājās kā pērtiķis. Neviens nelikās to dzirdam.
Uz vidējā paneļa parādījās attēls - vizualizētājs. Dolbijs kā apburts blenza tajā. Tas izskatījās pēc milzīga zieda - no punkta pašā vidū izpletās mirguļojošas, krāsainas švīkas, kas locījās un šaudījās, it kā pūlēdamās izrauties no ekrāna. Viņš stāvēja un kā apburts nespēja atraut acis no šā žilbinošā skaistuma.