Sajā harmoniskajā paradīzē eiropieši ieveda melno mežastrazdu, dziedātājstrazdu, mājas strazdu, meža pīli, paugurknābja gulbi, lauku cīruli, fazānu, zaļžubīti, peļkājīti, māju zvirbuli, žubīti, dadzīti, dzelteno stērsti un citus Eiropas putnus, kā arī eksotiskākas sugas: siseņ- strazdu, žagatu, papagaili rozellu un melno gulbi. Tomēr ar vienu noziedzīgu muļķību viņiem vēl nebija diezgan, jo vēl tika ievesti arī zīdītāji: staltragu briedis, dambriedis, Austrumāzijas briedis, baltastes māņbriedis, valabijas, ģemze, alnis, tumšais briedis, posums, Himalaju tārs, va- piti, Indonēzijas briedis. Sajā laikā ieceļotāji, protams, turpināja izcirst mežus un nesaudzīgi noganīt kalnu pļavas. Vietējai faunai noderīgās teritorijas tādējādi krasi samazinājās, turklāt tai vēl bija jākonkurē ar svešzemju dzīvniekiem, ar kuriem tā nekad nebija saskārusies, tādēj nav jābrīnās, ka Jaunzēlandes skaisto putnu skaits samazinājās un dažas sugas pilnīgi izmira. Daudzas unikālas putnu sugas apdzīvoja mazās saliņas gar piekrasti; pat tad, kad tos neviens netraucēja, šo putnu skaits nevarēja būt sevišķi liels. Daudz reto putnu tika iznīcināts, tīši vai netīši ievedot saliņās kaķus, kas vēlāk kļuva par savvaļas dzīvniekiem; ieveda arī aitas un kazas, kuras tāpat sāka dzīvot savvaļā un nograuza augāju, līdz ar to iznīcinot putnu dzīvesvietas. Pat tagad, Braiens man stāstīja, Dabas resursu aizsardzības pārvalde nesaudzīgi cīnās pret dabas postītājiem mazajās saliņās, lai paglābtu atlikušās putnu sugas no izmiršanas. Ceļā viņš atkārtoti vērsa manu uzmanību uz dažādiem acīm redzamiem piemēriem, kas apstiprināja viņa izteikumus.