Pussalas paugurainā virsma bija apaugusi ar garu, ķerainu zāli, un te, šajā kailajā, vēju neaizsargātajā vietā, karaliskie albatrosi — vieni no krāšņākajiem jūrasput- niem — bija nodibinājuši savu valstību.

Albatrosu rezervātam ir interesanta vēsture, un Stens, laipns, nosvērts liela auguma cilvēks, ar lepnumu mums pastāstīja, kā tikuši izglābti karaliskie albatrosi.

Sie putni parasti ligzdo vētrainu jūru tālās, vientujās salās, kur tiem nedraud briesmas no plēsoņām, tai skaitā no paša ļaunākā — cilvēka, bet laikposmā starp 1914. un 1919. gadu karaliskie albatrosi bija redzēti lidojam virs Otagas pussalas un nolaižamies Taiaroa zemesragā, it kā lai izpētītu, vai šajā vietā būtu iespējams izperēt viņu karaliskos pēcnācējus. 1919. gadā tika atrasta pirmā ola, kas ornitologos radīja lielu satraukumu, jo šis bija pir­mais zināmais gadījums, kad karaliskais albatross ligzdo­jis vienā no galvenajām Jaunzēlandes salām. Kāds dok­tors Ričdeils kopā ar Karaliskās ģeogrāfijas biedrības Otagas nodaļu darīja visu iespējamo, lai pasargātu put­nus no divējādām briesmām: no tādiem ļaudīm, kas zog olas, izposta ligzdas un nosit ar akmeņiem pieaugušos putnus (šādu primitīvu cilvēku pasaulē vēl arvien ir pār­steidzoši daudz)', un no tā saucamajiem dabas mīļotājiem, kuri klejo pa zemesragu, lai papriecātos par perējošiem putniem, olām un mazuļiem, nesaprazdami, ka traucē put­nus un tie var no pussalas aizlidot.