Ja jūs, būdams runātājs, pavaicātu 4. attēlā redzamajam klausītājam, kādas ir viņa domas par to, ko jūs nupat teicāt, un viņš teiktu, ka nepiekrīt jums, tad viņa neverbālie signāli būtu kongru- enti (atbilstu) vārdiskajiem teikumiem, tas ir, tie sakristu jeb būtu vienādi. Ja, turpretī, viņš apgalvotu, ka viņam patīk tas, ko jūs sakāt, viņš melotu, jo viņa vārdi un žesti nesakristu. Pētījumi rāda, ka neverbālajam signālam iespaids ir apmēram piecas reizes lielāks nekā vārdiskajam ziņojumam un tad, kad šīs abas izpausmes nesakrīt, cilvēki uzticas neverbālajam ziņojumam, vārdu saturs vienkārši netiek ņemts vērā.
Mēs bieži redzam politiķi stāvam tribīnē uz krūtīm cieši sakrustotām rokām (aizsardzība) un nolaistu zodu (kritika vai naidīgums), tai pašā laikā stāstot publikai, cik atsaucīgs un atklāts viņš ir pret jauniešu idejām.