Neatkarīgi no konkrētās kultūras vārdi un kustības sakrīt ar tādu noteiktību, ka Bērdvistels apgalvo: cilvēkam ar labu treniņu vajadzētu spēt noteikt, kādas ir otra cilvēka kustības, tikai dzirdot viņa balsi. Bērdvistels iemācījās arī noteikt, kādā valodā cilvēks runā, vienkārši vērojot tā žestus.
Daudziem cilvēkiem ir grūti samierināties ar faktu, ka bioloģiski cilvēks joprojām ir un paliek dzīvnieks. Homo sapiens ir primātu sugas pārstāvis, bezspalvains pērtiķis, kurš iemācījies pārvietoties uz divām ekstremitātēm un kuram ir gudras, pilnveidotas smadzenes. Gluži tāpat kā pār citām dzīvnieku sugām, arī pār mums valda bioloģijas likumi, kas vada mūsu darbības, reakcijas, ķermeņa valodu un žestus. Dīvaini irtas, ka cilvēciskais dzīvnieks reti kad apzinās savas pozas, kustības un žestus, kuri var vēstīt vienu, kamēr viņa balss apgalvo pavisam ko citu.
jutīgums, intuīcija un priekšnojautas
No tehniskā viedokļa, ja mēs kādu saucam par apveltītu ar «jutīgumu» vai «intuīciju», mēs ar to domājam viņa spējas lasīt citas personas bezvārdu mājienus un salīdzināt tos ar vārdiskajiem signāliem. Citiem vārdiem, ja mēs sakām, ka mums ir «nojausma» vai mēs «ar aknām jūtam», ka kāds mums samelojis, mēs īstenībā domājam, ka šī cilvēka ķermeņa valoda un runātie vārdi nesaskan.