Vistālākajā jūras malā tieši uz iztēlotās līnijas, kur saplūst kopā Indijas un Klusais okeāns, atrodas Zenkali sala - zaļa un tīkama vieta, tik nomaļa, ka, šķiet, nespētu ietekmēt plašo pa­sauli, nedz arī pasaulei varētu rasties par to interese. Un tomēr veselus divus mēnešus savas pastāvēšanas vēsturē Zenkali dēļ elpu bija aizturējusi gan visa civilizētā pasaule, gan arī lielākā daļa mežoņu -, piemēram, avīžnieki, televīzijas komentētāji un tamlīdzīgi ļaudis. Lieki teikt, ka par tik pompozu grozī- šanos uz pasaules uzmanības skatuves nācās maksāt bargu cenu. Pat šobrīd, kad lielākā daļa ievainojumu sadzijuši, rētas vēl ir jutīgas, un, skaļi pieminot šo atgadījumu "Mātes Kerijas cālēnos", var iedzīvoties zilā acī vai vēl pamatīgākā traumā, savukārt jaunajā Angļu klubā apmeklētāji demonstratīvi sāks attālināties, ja būsiet gana aprobežots, lai pieminētu ņirgu putnu.

Tas viss sākās janvārī. Salinieki, kā parasti, bija Ziemas­svētku laikā pārēdušies un pārdzērušies un nu mocījās ar vēdergraizēm, kādās neizbēgami iedzīvojas, patriotisma vārdā mielojoties ar tītara cepeti un plūmju pudiņu, kad tempera­tūra pārsniedz deviņdesmit grādus ēnā.