- Jā, tēvoc, - Pīters teica, - bet tev nevajadzētu tik ļoti uztraukties.
- Ažinkortā [2] bija foksglavs, trafalgaras kaujā bija Foksglavs… Vaterlo bija Foksglavs, Austrālijā un Jaunzēlandē mudž no Foksglaviem… Indija pilna ar tiem… Ziemeļrietumu robeža turas gandrīz tikai uz Foksglaviem… Āfrika ar tiem pārplūdināta. Un tad pie varas nāk sasodītie leiboristi un sāk izdāļāt impēriju kā… kā tādas vecas lupatas. Sirdstrieku var dabūt, tikai pavērojot, kā tie neaptēstie pārtikas tirgotāju dēli, tred- jūnisti un citi uzcirtušies lauki vazājas pa Vaitholu, bārstīdami aspirācijas kā sniegpārslas un izdāļādami impēriju ļautiņiem, kuri vēl pat nav pārtraukuši ēst savas vecmāmiņas.
Sers Osberts apsēdās pie rakstāmgalda un noslaucīja seju mutautā.
- Nu jā, - viņš beidzot teica, mazliet nomierinājies, - sarežģītākais šajā situācijā ir, lūk, kas: tikko bijām gatavi piešķirt šiem cilvēkiem pašnoteikšanos, virspavēlnieks nosprieda, ka Zenkali ir militāri nozīmīga teritorija. Svarīga, lai turētu krievus tālāk no Indijas okeāna, vai tādā garā. Sasodīti smieklīgi! Tā vieta uz kartes neaizņem vairāk platības kā mušas mēsls. Lai nu kā, izcēlusies pamatīga jezga. Ir doma tur uzbūvēt lidlauku, tad izspridzināt caurumu rifā, lai dabūtu līcī iekšā iznīci- nātājkuģi.