-     Bet policija… - šoferis iebilda, kamēr alkatība viņā cīnījās ar pašaizliegumu.

-     Policiju atstājiet manā ziņā, - Bebita apsolīja, un tādējādi Klaudijs bija glābts.

Nu viņš jau divas reizes bija kļuvis par tēvu un izvērties par skaistāko tapiru, kādu biju jebkad redzējis. Kamēr kasīju viņam aiz auss, Klaudijs skaļi nopūtās un novēlās garšļaukus kā lodes ķerts. Tas bija signāls, lai pakasu viņam vēderu. Ka­mēr es to darīju, Nerons, kurš patstāvīgi meklēja ko ēdamu, mēģināja apēst vienu tēva ausi, tā ka Klaudijs, nikni sprauslā­dams, pietrūkās kājās. Džeremijs stāstīja, ka viņam bijušas grūtības atrast piemērotu zoodārzu Klaudijam un viņa ģi­menei. Kaut arī es izskatījos situācijai atbilstoši nomākts, klu­sībā biju pavisam priecīgs.

Pēc tam mēs apstājāmies pie pekaru aploka. Tajā mita lai­mīgā māte Huanita - Dienvidamerikas cūka ar savu mazuļu pulciņu. Es viņu pavisam mazu biju dabūjis Argentīnas zie­meļu provincē Huhujā, un tobrīd, kad man vajadzēja savu dzīvnieku kolekciju ar vilcienu nogādāt Buenosairesā, Hua- nitai piemetās plaušu karsonis. Dzīvnieki mitinājās Dabas mu­zeja teritorijā, bet es pats pārgulēju drauga dzīvoklī. Dabiski, arī Huanitai vajadzēja pavadīt nakti dzīvoklī, lai es varētu viņu pienācīgi aprūpēt. Viņas stāvoklis bija nožēlojams, un es biju pārliecināts, ka cūciņu zaudēšu.