— Ne sevišķi izturīgs, — Gudmens piezīmēja.
— Gluži otrādi! Par daudz izturīgs … Robotam jā- sašķīst druskās jau no pirmā spēriena. Apdauzījuši kājas pret mehānisma korpusu, mūsu pircēji diez vai izjutīs lielu gandarījumu. Bet sakiet, kā sintezēt tādu plastmasu, kas izturētu parastās slodzes (nedrīkst taču pieļaut, lai roboti izjūk nejauši) un tanī pašā laikā sašķīstu gabalos, kad to vēlēsies patērētājs?
— Pagaidiet, — Gudmens iebilda. — Es kaut ko nesaprotu. Jūs apzinīgi palēnināt robotu reakcijas, lai tie kaitinātu cilvēkus un lai cilvēki tos pēc tam iznīci-, nātu?
Abags sarauca uzacis.
— Nu, protams!
— Bet kāpēc?
— Tiesa, jūs šeit esat nesen, — Abags teica. —= Bet to taču zina pat bērni! Tas ir pamatu pamats.
— Es būtu jums ļoti pateicīgs, ja jūs man šos pamatus izskaidrotu.
Abags nopūtās.
— Visupirms, es ceru, jūs saprotat, ka ikviens mehānisms lielākā vai mazākā mērā kaitina cilvēkus. Lai gan dažkārt neapzināti, būtībā cilvēki tomēr neuzticas mašīnām. Psihologi to dēvē par dzīvības instinktīvo reakciju uz pseidodzīvību. Vai piekrītat?
Marvins atcerējās grāmatas, kurās bija rakstīts par mašīnu dumpjiem, par kibernētiskām smadzenēm, kas iekarojušas pasauli, par androīdu sacelšanos un tā tālāk.