
Ar Zannu viņš satikās gandrīz katru vakaru. Divatā viņi apmeklēja bārus, kinoteātrus, koncertzāles, muzejus, gadatirgus, karnevālus. Gudmenam tagad allaž bija līdzi staru pistole, un pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem viņam beidzot izdevās aplaupīt kādu tirgotāju, tādējādi iegūstot piecsimt diglo.
Kā jebkura saprātīga tranajiešu meitene Zanna jūsmīgi apsveica šo panākumu, un viņi to nosvinēja «Kitly Cat» bārā.
Nākamajā vakarā tos pašus piecsimt diglo plus visu, kas vēl bija atlicis no nesen saņemtās prēmijas, Gudmenam nolaupīja svešinieks, kurš dīvainā kārtā šķita loti līdzīgs «Kitty Cat» bārmenim un turklāt bija apbruņots ar «Drog-3» sistēmas staru pistoli.
Gudmens mierināja sevi ar domu, ka šāda rīcība veicina brīvu naudas cirkulāciju, kas visnotaļ atbilst trana iiešu dzīves veidam.
Drīz viņš guva vēl vienu uzvaru — izstrādāja principiāli jaunu korpusa ražošanas tehnoloģiju. Viņam izdevās arī radīt jaunu plastmasu, kas bija sevišķi izturīga un nebaidījās ne no kādiem triecieniem. Robotu īpašniekiem turpmāk vajadzēja valkāt speciālus zābakus ar papēžos iemontētu katalizatoru. Kad saimnieks iespēra robotam, katalizators saskārās ar automāta korpusu un acumirklī iestājās vēlamais efekts.
Direktors Abags sākumā svārstījās: triks viņam likās pārāk sarežģīts. Taču jauninājums tik ātri iekaroja pircēju piekrišanu, ka mājas robotu rūpnīca atvēra apavu cehu un kopā ar robotiem sāka pārdot arī speciālus apavus.
