ŽILS VERNS
ŽANGADA
PIRMĀ DAĻA
I
MEŽU UZRAUGS
MVVFJVCDKTJJELUIJPERVCOSPDZVJVERCCOVEU FEFVDDNIBZBRRAMHUNCDPVERCPBVAAMAUSZDUB PRZLOBELCGGANLAVGAUDNDIFEDMCFFSLADPFLZM ABIJBHHUSJZTZTUKDSBCZJEMMZJTRTCGRPMEPCNT GMPCTUUENVCZMBTCZZDPGGAJHVHFTJVSHANTA DRCDJRTZKJTDADKAASEPUIBNTVVFKDCLGTJJMHU PPDVLCVMLIFKTVTEUCPTZMGCSTVILVABBBLUBPAD BCZEATUVJHD.
Cilvēks, kurš turēja rokās dokumentu ar šo dīvaino burtu savirknē jumu, uzmanīgi to pārlasījis, iegrima domās.
Dokumentā bija gandrīz simts šādu vārdos nesadalītu rindkopu. Acīm redzot, tas bija rakstīts pirms daudziem gadiem, jo uz biezā, neizprotamajām zīmēm klātā papīra laiks bija atstājis dzeltenīgas pēdas.
Pēc kāda principa burti sakopoti? To paskaidrot varēja vienīgi šis cilvēks. Patiesi, ar šifrētu rakstu ir gluži kā ar modernu seifu — abiem jāpieiet līdzīgā veidā. Būtu jāizmēģina miljoniem kombināciju, ja lūkotu atrast šifra atslēgu, taču šīs mīklas uzminējumam viena cilvēka dzīves nepietiktu. Lai atslēgtu seifu, jāzina «parole»; lai izlasītu kriptogrammu, nepieciešams šifrs. Un tieši tāpēc, kā vēlāk redzēsim, par spīti visatjautīgākajiem minējumiem, turklāt apstākļos, kad atrisinājumam būtu ļoti svarīga nozīme, dokumenta tekstu atšifrēt neizdevās.