Parastais narvalis jeb vienzobis bieži vien sasniedz sešdesmit pēdu garumu. Pareiziniet šos skaitļus ar pieci, ar desmit, piedomājiet šim vaļveidī- gam dzīvniekam viņa lielumam piemērotu spēku, samērā ar to palieliniet arī tā uzbrukšanas ieroci — un meklējamais dzīvnieks jums būs rokā. Apmēram tāds, kā to aprēķinājuši «Šenonas» virsnieki, ar tādu ilkni, kas varēja ielauzt «Skotijas» korpusu, un spēku, kurš nogremdē tvaikoņus.
Pēc dažu dabas pētnieku ziņām, jūras vienzobim jeb narvalitn patiešām ir tāds kaula šķēps vai āva. Trieciena zobs ciets kā tērauds. Dažreiz tādus zobus atrod vaļu ķermenī; vaļus narvalis sadursmēs vienmēr pārspēj. Ir zināmi gadījumi, kad tāds zobs vali pilnīgi caururbis, kā svārpsts caururbj mucu. Parizes medicinas fakultates muzejā ir viens tāds zobs, divi metri divdesmit pieci centimetri garumā un četrdesmit astoņi centimetri resnā gala platumā!
Un nu iedomājieties šādu desmitreiz lielāku dzīvnieku ar desmitreiz spēcīgāku ilkni, iedomājieties, ka viņš peld divdesmit jūras jūdzes stundā, pareiziniet viņa lielumu un tā ātrumu, un jūs redzēsiet, ka ir iespējams tāds trieciens ar katastrofiskām sekām.
Kamēr mums trūkst plašāku pētījumu, es gribētu sacīt, ka šeit darīšana ar milzeni jūras vienzobi, kas nav vis apbruņots ar āvu, bet ar īstu taranu vai «kara airiem» gluži ka bruņu fregates. Tam ir ārkārtīgs spēks un kustības ātrums.