Ja tas bij valim radniecisks dzīvnieks, tad savā apjomā viņš pārspēja visus līdz šim pazīstamos šīs sugas pārstāvjus. Kivjē, Lasepeds, Dimesrils un Katr- fažs tikai tad ticētu šāda briesmoņa eksistencei, ja viņiem būtu gadījies to pašiem redzēt ar savām zinātņu vīra acīm.

Pēc apdomīgi ieturētiem aprēķiniem noslēpumainais priekšmets nevarēja būt garāks par 200 pēdām, pēc pārspīlēta ieskata turpretim viņš bij mazā­kais trīs jūdzes garš un jūdzi plats. Bet, arī atmetot kā mērenos, tā pārspī­lētos aprēķinus un pieturoties tikai pie vidējiem skaitļiem, tomēr bij jāpie­ņem, ka šis nepieredzētais kustonis, ja viņš vispār eksistēja, taču lielumā ārkārtīgi pārsniedza visus līdz šim zinātnei pazīstamos dzīvniekus.

Bet, ka viņš patiesībā eksistēja, par to nevarēja būt ne mazāko šaubu. Un, tā kā cilvēka prātam no dabas piemīt tieksme uz visu brīnumaino, tad viegli iedomāties, kādu uztraukumu visur sacēla tāda nepiedzīvota parādība. Bij ļaudis, kuri mēģināja visu to izskaidrot vienkārši par pasaku, bet velti.

Un patiešām, 1866. gada 20. jūlijā sabiedrības «Kalkuta un Bornaža» aikonis «Gubernators Higinsons» bij sastapis šo peldošo masu piecas d/.es uz austrumiem no Australijas krastiem.