— Mūsu asins ķīmiskais sastāvs un procentuālās attiecības reģistrētas lejā, kartotēkā. Tātad bez īpašām pūlēm kāds var noregulēt Suņa «atmiņu» uz kāda cilvēka daļēju asins sastāvu, piemēram, uz aminoskābēm. Ar to pietiek, lai zvērs sāktu reaģēt. Nupat viņš reaģēja uz mani.
— Blēņas, — kapteinis noteica.
— Virsū nekrita, taču rūca. Kāds bija noregulējis viņa «atmiņu» par tik daudz, lai Suns rūktu, kad viņam pieskaras.
— Kuram gan tas būtu vajadzīgs? — kapteinis jautāja. — Jums, Gaj, šeit taču nav ienaidnieku.
— Cik zinu, tad nav.
— Rit liksim tehniķim pārbaudīt Suni.
— Nav pirmā reize, kad viņš rūc uz mani, — Montegs piebilda. — Pagājušo mēnesi tas notika divas reizes.
— Viss tiks nokārtots. Varat būt mierīgs.
Bet Montegs vēl arvien nekustējās, domādams par to, ko bija paslēpis savas mājas gaitenī aiz ventilācijas režģa. Ja nu kāds par to uzzinājis un Sunim «izstāstījis» …?
Kapteinis pienāca viņam klāt un jautājoši pavērās sejā.
— Es tikai mēģinu izteloties, ko Suns naktīs šeit domā, — Montegs sacīja. — Vai viņš, mezdamies upurim virsū, tiešām atdzīvojas? No tā man šermuļi iet pār kauliem.
— Viņš nedomā neko tādu, ko mēs negribam, lai viņš domātu.
— 2ēl gan, — Montegs klusi teica, — jo mēs viņam mācām vienīgi to, kā dzīties pakaļ, sagrābt un nogalināt. Cik nožēlojami, ka neko citu neesam pratuši viņam iemācīt.