—t- Un spektrā bija tikai skābeklis un slāpeklis?

—    Jā, skābeklis un slāpeklis. Šorīt paņēmām analizē­šanai plānu plāksnīti -— šķiet, tā ir caurspīdīgās masas šķēpelīte, kas atrasta pēc sprādziena, — un izdarījām rentgena struktūruzņēmumu. Attālums starp atomu centriem ir neizskaidrojami mazs .. .

Bet kā jūs atradāt šo šķēpelīti ?

—    Kādam strādniekam aiz tās bija aizķērusies kāja — un viņš pakritis.

Vai tad šķēpelīte tik liela?

Sī šķēpelīte nav lielāka par plaukstu, bet sver četr­desmit divus kilogramus.

—    Interesants fakts: šīs caurspīdīgās masas tempera­tūra dienu un nakti ir trīsdesmit seši grādi!

—    Jā, pārsteidzoša stabilitāte! Gluži kā termostatā.

—    Bet kur radusies sprādziena enerģija?! Cik mēs tagad zinām, tad ne enerģijas uzkrāšanās, ne strauja pie plūduma no ārienes nav bijis.

No kaut kurienes šī enerģija tomēr ir radusies! Tur klāt laboratorijā, kurā nepēta ne materiālus, kas spējīgi skaldīties, ne arī kodola termiskās reakcijas. Materiālu sarakstā nav ne urāna, ne plutonija, ne torija . . . Labora­torija nekā nav lūgusi uzņēmumiem, kas ražo smago ūdeni vai smago ūdeņradi, bez kuriem pagaidām nevar iztikt, pētot augstu temperatūru procesus.