— Bet kāpēc mirāža tur parādās citā laikā nekā pie mums? — rīta krēslā atskanēja kāda balss.
— Lai nu parādās kad parādīdamās, bet vienmēr pulksten piecos un dažās minūtēs, jo mūsu pulksteņi, kā zināms, ir pagriezti stundu uz priekšu, — es iebildu.
— Taču pats galvenais — vienāds ir ģeogrāfiskais platums!
— Vienāds, taču ar mazu atšķirību. Šeit ir četrdesmit sestais ziemeļu platuma grāds! — bija dzirdamas balsis.
— Starpība vesels grāds!
— Tam nav būtiskas nozīmes, — meteorologs steigšus ierunājās. — Mūsu ģeogrāfiskajā platumā grāds līdzinās simt kilometriem, bet mirāža labi saskatāma arī uz novērošanas rajona robežām. Šis ir platuma efekts, — nerimās meteorologs. — Bet mēs zinām .,.
— Vai ģeogrāfiskais platums ir vienāds? — kaut ko rēķinādams uz papīra strēmelītes, aši iejautājās Mura- ševs, pavisam jauniņš Zinātņu akadēmijas Kosmoloģijas nodaļas speciālists. — Vienu mirklīti, — viņš brīdinoši pacēla kreiso roku. Visi ar interesi gaidījām, kamēr viņš beidza savus aprēķinus. Amerikāņi mirāžas parādīšanās mirkli droši vien reģistrējuši pēc joslu laika, bet tas atšķiras no vietējā laika. Tūlīt pārrēķināšu. Ja nemal dos, mirāža pie mums un viņiem parādās vienā un tai pašā laikā.