Un gadi? — Gadiem netici, Jau daudzus gadi vīluši, Daudz liesmas gados izdzisušas. Bet mūžība? — Ak, mūžība, Tā pastāv maiņā mūžīgā.
* * *
Vakars spēlēt sāk uz mēnesstīgām.Klusu manas lūpas tavu vārdu sauc.
MINIATŪRAS
* * *
Var visi iet, ja paliec tu pie manis,Man tukšāks nekļūs plašais zemes klajš. Bet, ja tu aiziesi, to gan, to gan sirds manīs Un drūmā oktobrī man pārvērtīsies maijs.
* * *
Es savu sirdi ilgi, ilgi rāju — Kāpēc tā vienu mīl, kad pasaule tik plaša, — Bet nu tai piedodu, jo agrāk nezināju — Tu manai sirdij dzīvība un dvaša.
BŪTU
Bij reiz smaga, drūma diena. Biju vientuļa un viena. Tava laipna skata alku, Viena laba vārda salku. Būtu tu jel, garām ejot, Kaut pa jokam, mīļi smejot Mani klusi sveicinājis, Kaut ar galvu viegli mājis — Kalnos, aizās, pūķu alās, Tuksnešos un jūras salās Es tev sekojusi būtu. Es kā tava ēna kļūtu. Bet tu gāji saltā spītā. Un nu sirds tik izmocītā, Lai ir vakars, nakts vai diena, Izmisumā klusē viena.
