— Cik mēnešos apmēram domājat veikt attālumu starp Zemi un Marsu? — jautāja Skailss, raudzīdamies uz zīmuļa galu.
— Domāju deviņās vai desmit stundās, ne ilgāk.
— Ahā! — Skailss atbildēja uz to, pēc tam nosarka, viņam sašķobījās seja. — Es būtu jums loti pateicīgs, — viņš izteica ar apslēptu laipnību, — ja jūs man uzticētos un izturētos pret mūsu sarunu nopietni.
Loss nolika elkoņus uz galda, izpūta dūmu mākoni, tabakas dūmos nodzirkstīja viņa acis.
— Astoņpadsmitajā augustā Marss tuvosies Zemei līdz četrdesmit miljonu kilometru attālumam, šis attālums man jānolido. Kas tanī ietilpst? Vispirms, Zemes atmosfēras augstums — septiņdesmit pieci kilometri. Otrkārt, attālums starp planētām bezgaisa telpā — četrdesmit miljoni kilometru. Treškārt. Marsa atmosfēras aug«tums — sešdesmit pieci kilometri. Manam lidojumam svarīgi tikai šie simt četrdesmit kilometri atmosfēras.
Viņš piecēlās, sabāza rokas bikšu kabatās, viņa galva pagaisa ēnā, dūmos, apgaismotas bija tikai vaļējās krūtis un spalvainās, līdz elkoņiem uzrotītās rokas.
— Par lidojumu parasti sauc putna, krītošas lapas, aeroplāna lidojumu. Tikai tas nav lidojums, tā ir iršanās gaisā. īsts lidojums ir kritiens, kad ķermenis kustas viņu dzenoša spēka ietekmē. Piemēram, raķete. Bezgaisa telpā, kur nav pretspara, kur nekas netraucē lidojumu, raķete kustēsies ar vienmēr pieaugošu ātrumu- acīm redzot tur es varu sasniegt gandrīz gaismas ātrumu, ja netraucēs magnētisma ietekmes. Mans aparāts tieši