gadā karaliene Rana- valona II ļāvās kristīties. 1895. gadā salā tika nodibināts franču protektorāts un kopā ar daudzām citām paražām ieviests rokas spiediens, skūpstīšana uz abiem vaigiem un pārmērīgs pļāpī- gums. Vēl gadu vēlāk Madagaskara kļuva par Francijas kolo­niju, un - tipisks koloniālās pateicības žests - karaliene Ranava- lona III tika izraidīta trimdā uz Alžīru, kur galu galā nomira. Monarhija tika izformēta, bet karalienes pīšļi 1938. gadā pār­vesti atpakaļ Madagaskarā.

1960. gadā sala atguva pilnīgu neatkarību. Kaut arī tās val­dība septiņdesmitajos gados bija noskaņota pret Rietumiem, tomēr tā izrādīja lielāku iecietību pret valstīm, kurās dzīve bija nodrošināta labāk nekā tajās, kas atradās marksisma-ļeņi- nisma pakļautībā.

Antananarivo izskatījās tik labi, cik vien iespējams: malaga- siešu īpatnējās, staltās sarkano ķieģeļu mājas ar koka balko­niem stāvēja plecu pie pleca, pamīšus ar modernajiem biroju blokiem, un starp tām stiepās bedrainās ielas. Lielais centrālais Lakonosija ezers bija tumšs kā ahāts, un ziedlapas no simtiem žakarandas koku tā apkaimē bija izveidojušas zilu paklāju, pa kuru traucās satiksme. Gan mašīnas, gan cilvēki, kas steidzās gar ezera malu, bija rotāti ar zilajām ziedlapām. No tāluma mil­zīgie zaļie koki izskatījās kā ar lieliem, baltiem ziediem klāti, un tikai tad, ja kāds no šiem "ziediem" pacēlās spārnos lēnā, gra­ciozā lidojumā, atklājās, ka kokos apmetušies tūkstošiem govju gārņu un sudrabgārņu; putni lidoja pāri pilsētai uz rīsu lau­kiem zivju un varžu medībās.