NEZINU, kas notiek mājās, bet zinu, ka mans Rīgas dzīvoklis ir izkratīts. Anosovs rāda uz sarkanos vākos iesietu itāļu romānu. Tā esot bijusi mana rokas grāmata. Paņemts ir arī radio, jo nebijis reģistrēts, un uz krāsns esot atrastas divas paciņas Parabelluma patronu. Vācu laikā patronas vedu uz laukiem. Mājās bija veca pistole.

Nu ir jauns pratināšanas temats - ieroči. Pie Raimonda Lullas esot atrasta vesela ieroču noliktava un dažādas indes. Lullas nodoms bijis izvērst teroru pret padomju darbiniekiem.

Pēc kara ar ieročiem bija pilnas visas grāvmalas, un ieroči kā magnēts pievilka puikas. Arī es laukos savācu veselu arsenālu - pat vācu kaulu zāģi noslēpu malkas grēdā.

Tikai pa vasaras brīvlaiku ierados laukos, bet nu vajadzēs censties noslēpt katru saistību ar mājām. Čeka sāks vēl cilāt vecās pazīšanās, un tad viss var sākt irt kā aizplēsta zeķe un Anosovam tikai atliks satīt kamolā atirušos galus.

Čeka katram piesaista vajadzīgo noziegumu pēc attiecīgā panta.

Raimonds Lulla nebija vācis indes. Toreiz visi mēs gribējām būt ķīmiķi paši ar savām laboratorijām, un kaut ko līdzīgu Raimonds bija iekārtojis vienā istabā pats savā mājā.

Bet kā iestāstīt izmeklētājam, ka tā bija zēnu spēle?

Pie Raimonda arī esot atrasts Hitlera Mein Kampf; un tas vien pierādot, ka esam fašisti. Un žurnāls Aizsargs liecinot to pašu.

Zinu, ka Raimonds ir grāmatas un žurnālus savācis no Desmitās Čiekurkalna Vidusskolas, kur strādāja par grāmatvedi. Toreiz notika visu skolu biblioteku tīrīšana, un pēc valdošās varas norādījumiem grāmatas iznīcināja.

IZMEKLĒTĀJU sakaitina mana pretošanās, un viņš liek man atkal stāvēt ar seju pret sienu. Tā skolas gados kādreiz vajadzēja stāvēt pie tāfeles. Toreiz aiz skolotāja muguras varēja arī kādu joku padzīt. Tagad joki prātā nenāk.