AKMENS VIESIS
Leporello
O statua gentilissima
Del gran' Commendatore! . .
. . . Ah, Padrone! . . .
Don Giovanni
PIRMĀ AINA
Dons Huans un Leporello
Dons Huans
Še jānogaida nakts. Ak, taču reiz
Mēs esam Madridē pie vārtiem! drīzi
Es aiztraukšu pa pazīstamām ielām,
Slēpts apmetnī, ar platmali virs acīm.
Kā šķiet tev? mani taču nepazīs.
Leporello
Jā! Don Huanu grūti pazīt būs!
Kā viņš — ir dučiem tādu!
Dons Huans
Vai tu joko?
Kas gan var pazīt mani?
Leporello
Naktssargs pirmais
Vai čigāniete, žūpa muzikants
Vai tāds pats brālis, kavalieris traks,
Ar apmetni, pie sāniem slēpis šķēpu.
Un kas par to, ja pazīst! Kad vien ceļā
Pats karalis man negadās. Bet tiešām
Neviena Madridē es nebīstos.
Leporello
Bet karalim jau rīt būs pavēstīts,
Ka Dons Huans no trimdas patvarīgi
Klāt atkal Madridē, — ko tad, jel sakiet,
Ar jums viņš darīs?
Dons Huans
Sūtīs atpakaļ.
Nu, droši vien man nenocirtīs galvu.
Jo neesmu jau noziedzies pret valsti.
Viņš mani aizraidīja mīlēdams,
Lai nonāvētā vīra ģimene
No manis atstājas …
Leporello
Nu tā jau ir!
Jums vajadzēja rātni sēdēt tur.