Vai sen, vai nesen — pats to neapjaušu,

Bet kopš tā brīža tikai skaidri zinu,

Ko vērta īsta dzīve, kopš tā brīža

Tik esmu izpratis es vārdu Laime.

Donna Anna

Jel ejiet prom, jūs esat bīstams cilvēks.

Dons Huans

Es bīstams! kā?

Man uzklausīt jūs bail.

Dons Huans

Es klusēšu; tik neraidiet jel prom

To, kuram jūsu tēls ir prieks un laime.

Nav sirdī cerību man pārdrošu,

Es neprasu nekā, tik redzēt jūs

Man vajag, ja virs zemes dzīvot esmu

Es notiesāts.

Donna Anna

Jel ejiet — ne šai vietā

Teikt tādas runas, tādas neprātības.

Pie manis nāciet rīt. Ja varat zvērēt

Pret mani tādu pašu cieņu just,

Jūs pieņemšu — bet vakarā — tā vēlāk.

Neviens pie manis nav vēl ieradies,

Kopš atraitne es …

Dons Huans

Eņģei Donna Anna!

Lai dievs jums prieku dod, tāpat kā šodien

Jūs iepriecējāt kādu nelaimīgo.

Donna Anna

Jel ejiet prom.

Dons Huans

Vēl tikai vienu mirkli.

Donna Anna

Nē, redzams, jāiet man … turklāt man lūgsnas

Nav prātā vairs. Jūs aizvairljāt tās

Ar runām laicīgām; no tām jau senis,

Sensenis atradusi auss — es rītdien

Jūs pieņemšu.

Dons Huans

Nav drosmes man vēl ticēt,

Nav drosmes izjust savu lielo laimi…

Es rīt jūs redzēšu — un nevis še,