Donna Anna

Tēvs, lūdzu, atslēdziet.

Mūks

Tūlīt, senjc.ra; gaidīju jau jūs.

(Donna Anna iet līdzi mūkam.)

Leporello

Nu, kā jums šķiet?

Dons Huans

Nekā jau nevar redzēt

Zem melnā plīvura, kas viņai pāri.

Tik tievu papēdīti pamanīju.

Leporello

Ar to jau pieliek. Iztēle jums tāda,

Ka vienā mirklī uzburs visu citu;

Tā jums vēl veiklāka par gleznotāju,

Jums pilnīgi vienalga, no kā sākt —

No skropstām vai no kājām.

Dons Huans

Ar viņu iepazīšos.

Vēl ko ne!

Kam vajadzīgs tas? Vīru veicis pats

Un tīko redzēt sievas asaras.

Vairs kauna nav!

Dons Huans

Bet nu jau satumsis.

Pirms mēness uzlēcis vēl nav pār mums

Un tumsu vērtis caurredzamā krēslā, —

Uz Madridi!

(Prom.)

Leporello

Kā zaglis spāņu grands

Alkst nakts un mēness bīstas — debess valdniek!

Nolādēts liktenis! Vai man vēl ilgi

Ar viņu jāklimst būs? Nav jaudas vairs.

OTRA AINA

ISTABA. MIELASTS PIE LAURAS

Pirmais viesis

Es zvēru, Laura, vēl nekad līdz šim

Tu nebiji tik skaisti tēlojusi.

Kā lomu izprast tev bij izdevies!

Otrais

Kā tu to veidoji! ar kādu spēku!