Leporello

Oho! re, kā! Tad Don Huana dēkas

Līdz klusam klosterim jau nonākušas,

Jau svētie tēvi viņa slavu pauž.

Mūks

Varbūt jums pazīstams viņš?

Leporello

Mums? Ne miņas.

Bet kur gan tagad tas?

Mūks

Še viņa nav.

Viņš tālu trimdā prom.

Leporello

Un paldies dievam.

Jo tālāk viņš, jo labāk. Visus tos,

Šos netikļus, tik maisā un mest jūrā.

Dons Huans

Ko, ko tu mels?

Lai paliek: es to tīšām …

Dons Huans

Tad te ir komandora kapa vieta?

Mūks

Te; pieminekli viņam sieva cēla

Un katru dienu ierasties šeit mēdz

Lūgt viņa dvēselei tā kunga mieru

Un raudāt.

Dons Huans

Nu, vai dīvaina nav tā?

Un glīta, ko?

Mūks

Gan zemes meitu skaistums

Mūs, vientuļniekus, nedrīkst valdzināt,

Bet melot grēks; pat dieva kalpam grūti

Ir neatzīt tās daili brīnišķīgo.

Dons Huans

Ne velti nelaiķis bij greizsirdīgs.

Viņš Donnu Annu slēgtin ieslēdza,

Neviens no mums nav viņu redzējis.

Es gribētu ar viņu parunāt.

Mūks

Nē, Donna Anna nemēdz sarunāties

Ar vīrieti.

Dons Huans

Bet kā ar jums, mans tēvs?

Ar mani citādi; es esmu mūks.

Tur jau tā nāk.

(Nāk Donna Anna.)