
5 Nilgau -— viena no antilopu sugām. Dzīvo nelielos baros ne visai biezos mežos un džungļos Indijā.
Uns un Zurs, izpletuši nāsis, sasprindzinājuši redzi un dzirdi, piesardzīgi virzījās uz priekšu, lai neuzmītu kobrām, kas slēpās biezajā zālē, un neuzmodinātu lielos plēsīgos zvērus, kuri gulēja savos midzeņos vai bambusu biezokņos. Tomēr apkārt viss bija klusu; tikai ap pusdienu klints iedobumā parādījās leopards. Viņa zaļās acis uzmanīgi vēroja cilvēkus, kas nāca aizvien tuvāk.
Uns, izslējies visā savā milzīgajā augumā, pacēla smago rungu. Tomēr Zurs, atcerējies mahairodu, satvēra draugu aiz rokas:
—- Vērša dēlam vēl nevajag uzsākt kauju!
Uns saprata Zura domu. Ja jau mahairods ir bīstamāks par lauvu, tad leopards šajā svešajā zemē varbūt ir spēcīgāks par tīģeri. Nao, Faums un vecais Gūns — pats vecākais no ulamriem — aizvien mācīja jaunos medniekus, ka piesardzība karavīram ir tikpat nepieciešama kā drosme. Ienaidnieks vispirms jāiepazīst. Tomēr Vērša dēls tikai vilcinādamies nolaida pacelto rungu. Viņš uzkliedza:
— Uns nebaidās leoparda!
Taču plēsonis stāvēja nepakustēdamies, un cilvēki netraucēti turpināja ceļu.
Viņi meklēja piemērotu vietu naktsguļai. Šajā karstajā zemē, kur naktīs droši vien čumēja un ņudzēja plēsīgi zvēri, pat ugunskurs nespētu pasargāt ceļiniekus no draudošajām briesmām. Ulamri labi zināja, cik svarīgs ir ērts un drošs miteklis. Viņi prata sakraut pie ieejas alā akmens bluķu, koku stumbru un zaru aizsprostus, mācēja patverties no zvēriem klajā laukā vai zem klintīm.
