ANDROMĒDAS CELMS
MAIKLS KRAITONS
PRIEKŠVĀRDS
. .. 1967. gada februāris. Apakšzemes laboratorijas visdziļākais, piektais līmenis. Četri amerikāņu zinātnieki, kas mobilizēti pēc ultraslepenās trauksmes «Meža ugunsgrēks», sasprindzināti pēta sīkbūtni, ko no atmosfēras augšējiem slāņiem pārvedis pavadonis «Smeltnis» un kas acumirklī pārvērš cilvēka asinis tumšsarkanā šūnainā masā. Sīk- būtnei piešķirts kods «Andromēdas celms» (celms ir vissīkākā mikroorganismu klasifikācijas vienība). Par «veiksmīgo» zinātnisko atradumu jau samaksājuši ar savu dzīvību mazās pilsētiņas Pīdmontas iedzīvotāji, un pastāv briesmas, ka kuru katru brīdi kosmosa sērga sāks nāves pļauju tuvos un tālos rajonos. Vai pagūs to izpētīt un savaldīt? Zem laboratorijas atrodas pašlikvidācijas kodol- ierīce — gadījumam, ja sīkbūtnes izkļūs ārā . . .
Tik dramatiskos apstākjos darbojas šīs grāmatas varoņi. Tās autors Maikls Kraitons ir jauns amerikāņu zinātnieks (dzimis 1942. gadā), pēc profesijas mediķis. Uzrakstīt līdzās zinātniskajiem darbiem arī vienu otru stāstu vai romānu — tā mūsdienu zinātniekiem ir diezgan parasta lieta. Zināmu kopēju ieskatu par viņu literārās darbības ievirzi un rezultātiem latviešu lasītāji varēja gūt no izdevniecības «Zinātne» 1971. gadā izlaistā ārzemju zinātnieku fantastikas krājuma «Dēmonu dzīres».