Cilvēks ar binokli. Tas sākās tā: vēlā ziemas va­karā uz kalna kores ceļmalā stāvēja cilvēks, skatīda­mies lejup, kur atradās kāda Arizonas štata pilsētiņa.

Darboties ar binokli leitnantam Rodžeram Sounam, jādomā, nebija viegli. Metāls droši vien saldēja, un lācīgajā zvērādas kažokā ar kapuci un biezajos dūrai- ņos viņam vajadzēja justies visai nebrīvi. Varam iedomāties, kā lēcas atkal un atkal aizmigloja viņa dvaša, kas svilpdama lauzās ārā mēnesnīcas pielie­tajā gaisā, un ik pa brīdim viņam vajadzēja tās no­slaucīt ar cimdotu stīvu pirkstu.

Viņš nevarēja zināt, cik šī darbošanās veltīga. Sou­nam, kas mēģināja ieskatīties pilsētiņā un atsegt tās noslēpumus, binoklis neko nedeva. Cik pārsteigts viņš būtu bijis, izdzirdis, ka tie, kam galu galā izdevās šos noslēpumus atklāt, lietoja miljonu reižu spēcīgākus instrumentus!