Menčiks tomēnes bija vecākais dežūrvirsnieks. Viņš bija tieši atbildīgs par visu, kas februārī notiks programmas «Smeltnis» laukā.
Gaidīdams Kamro piespieda klausuli pie pleca un aizdedzināja cigareti. Pa skaļruni varēja dzirdēt, kā viņš saka:
— Vai arī jums, Krein, viņi liekas miruši? Kreins. Jā, ser. Kaut kādā mierīgā nāvē, bet
miruši.
Souns. Nemaz neizskatās pēc miroņiem. Kaut kā pietrūkst. Kaut kas savāds… Bet tomēr beigti viņi ir. Desmitiem līķu.
Kreins. It kā gājuši savu ceļu un pakritusi. Paklupuši un turpat palikuši.
S o u n s. Uz visām ielām, uz visām ietvēm …
Atkal pauze, un tad Kreina balss:
— Ser!
Souns. Jēzus!
Kreins. Vai jūs viņu redzat? To cilvēku baltā ta- lārā. Nāk pāri ielai…
Souns. Redzu.
Kreins. Kāpj taisni pāri līķiem gluži kā …
Souns. Nāk šurp.
Kreins. Ser, ziniet, man liekas, ja jums nebūtu nekas pretī, mums labāk lasīties …
Sekoja spalgs kliedziens un apdullinoša čirkstoņa. Ar to pārraide beidzās un atjaunot sakarus ar abiem vīriem programmas «Smeltnis» vadīšanas centram Vandenbergā tā arī neizdevās.
3
KRĪZE
Premjers Gladstons, saņēmis no Ēģiptes vēsti par «ķīnieša» Gordona [1] nāvi, esot uzbudināti norūcis, ka varējis nu gan viņa ģenerālis izraudzīt miršanai vairāk piemērotu brīdi: Gordona nāve izraisīja Gladstona