—    Bareljefi saglabājušies no seno persiešu lai­kiem, — Abu paskaidroja. — Pirms daudziem ga­diem tos pētīja angļu arheologi, vēlāk arī ameri­kāņi. Viņus gan visvairāk interesēja templis, to jūs ieraudzīsiet tūlīt aiz nākamā pagrieziena.

No tempļa bija atlikušas tikai drupas un dažas kolonnas, kas slējās augšup no gruvešu kaudzes. Abu stāstīja, ka kolonnas esot romiešu celtas, bet nogāzē saglabājušās vairāku citu seno civilizāciju palie­kas — gan asīriešu, gan persiešu. Atrastas arī da­žas seno ēģiptiešu plāksnes.

—    Kā jūs zināt, Azarana bijusi pakļauta dau­dzām un dažādām impērijām un tikai tagad bei­dzot atguvusi neatkarību.

Abu nobrauca no ceļa uz kādas takas, kuru gan lielākoties laikam lietoja tikai ēzeļi. Pie nelielas mājiņas viņus sagaidīja Abu sieva — jauna, glīta, gandrīz vēl meitene. Lai gan viņa valkāja arābietes tērpu, seja nebija aizklāta.

Kad Abu iepazīstināja Flemingu ar sievu, viņa gan kautrīgi nolaida acis, tomēr sirsnīgi sasveicinā­jās nevainojamā angļu valodā.

—    Lemka mācījās Kairas universitātē kā viena no pirmajām studentēm meitenēm, kuras apmācīja pēc pulkveža Nasera jaunā plāna, — Abu lepni pa­skaidroja.

—    Jūs esat sakarsis, un laukā tik šausmīgs vējš,— Lemka teica Flemingam. — Nāciet, lūdzu, iekšā, tur būs vēsāk.



20 из 123