Svētdienas rītā Abu aizveda Flemingu uz tempļa drupām, taču ilgi viņi tur nevarēja kavēties, jo vējš, kļuvis stiprāks nekā iepriekšējā dienā, rāva sev līdzi no stāvajām klin­tīm aiz tempļa veselu akmeņu krusu. Flemings iz­skaidroja Abu savu un Donejas teoriju par klimata maiņas iemesliem. To Abu varēja saprast, jo arī bija redzējis dažus skaitļotāja aprēķinus par jauno baktēriju jūras ūdenī.

Pēc brīvdienām tikko atgriezies ciematā, Abu lū­dza sarunu ar Gambulu.

Viņa apsveica Abu ļoti priecīgā garastāvoklī.

—    Doktor Zeķi, — viņa teica, — jūs esat pats pirmais, kas uzzināt, ka mēs izmēģinājām pārtvē- rējraķetes prototipu. Tas ir lielisks sasniegums. Ta­gad mēs šai jomā esam tikpat tālu kā Anglija. — Gambula nogaidoši smaidīja. — Varbūt arī jums ir kādas labas ziņas?

—    Jā, madmuazele, tomēr vispirms lūdzu jūsu atļauju runāt par kādu citu tematu.

Vienā mirklī Gambulas laipnību nomainīja aiz­domas.

—    Ko jums vajag?

—   Es runāju doktora Fleminga uzdevumā. Viņš ir pārliecināts, ka klimatisko apstākļu izmaiņā

Eiropā, Amerikā un arī šeit pie mums kaut kādā veidā ir iejaukts skaitļotājs un intelekts no Andro­mēdas ar savu vēstījumu.

Abu apklusa, Gambulas naidīgā izskata iebiedēts.

—           Doktors Flemings lūdz, lai jūs atļaujat profe­sorei Donejai sazināties ar Starptautisko meteoro­loģisko biroju.