
— Bet jums par to nav nekādu pierādījumu, — Abu stūrgalvīgi pastāvēja pie sava.
Lemka paskatījās uz Flemingu, pēc tam uz savu vīru.
— Abu, tev gan vajadzētu saprast, — viņa teica,
— kad cilvēks runā taisnību, un palīdzēt viņam.
Abu nikni paskatījās uz sievu, taču viņa, acu nenolaizdama, izturēja vīra skatienu. Abu mulsi pasmaidīja un neveikli satvēra sievas roku.
— Es pamēģināšu, — viņš klusi teica, tad pievērsās Flemingam. — Pirmdien es runāšu ar mad- muazeli Gambulu.
Flemings viņam pateicās, tomēr šaubījās, vai šai sarunai būs kāda nozīme.
— Jauki, — viņš noteica. — Izdomāsim, ko īsti teikt, lai pamodinātu viņas sirdsapziņu, ja tikai Gambulai vispār tāda ir. Bet ar savām lietišķajām sarunām mēs nodarām pāri jūsu sievai. Galu galā ir taču atpūtas diena!
Nedaudzajās stundās, kuras viņi pavadīja kopā ārpus «Intel» ciemata saspīlētās atmosfēras, abu vīriešu draudzība kļuva ciešāka.
